Izlasi doto informāciju un atbildi uz trīs jautājumiem!

Daži cilvēki apgalvo, ka mikroviļņu krāsnis ir kaitīgas, jo elektromagnētiskais starojums izkļūst ārpus krāsns un iedarbojas uz cilvēku. Saka arī, ka mikroviļņu krāsnī pagatavots ēdiens zaudē savas uztura īpašības. Vai tā ir? Izanalizē situāciju! Mikroviļņu krāsnij ir metāla korpuss un durtiņas. Tajās ir metāla tīkls ar nelieliem caurumiem, kuru diametrs 1 mm. Mikroviļņi sasilda ēdienu, galvenokārt paātrinot pārtikas produktā esošo ūdens molekulu kustību. Pārtikas produkti satur ūdens molekulas, kas mikroviļņu ietekmē sāk strauji rotēt. Berzes dēļ molekulu rotācijas enerģija pārvēršas siltumenerģijā, kas vajadzīga maltītes pagatavošanai.

1. Mikroviļņu krāsnī izmanto viļņus, kuru frekvence ir f= 2450 MHz. Mikroviļņi var izkļūt caur durvju tīkla caurumiem, ja viļņa garums λ ir mazāks par 1/10 cauruma diametra? Aprēķini, vai mikroviļņi var izkļūt cauri krāsns durvju tīklam! Formula aprēķiniem. Gaismas ātrums c ir 3∙10⁸ m/s. Atbildi pamato

2. Kāpēc mikroviļņu krāsnīs pārtikas produktus nevar novietot metāla traukos?  (1 punkts )

3.Mikroviļņu krāsnī dārzeņus var sasautēt 5 minūtēs, bet pannā dārzeņi jāsautē divas reizes ilgāk. Pārtikas produkti zaudē mazāk uzturvielu, ja pagatavošanas procesā tos karsē pēc iespējas īsāku laiku un izmanto pēc iespējas mazāk ūdens. Paskaidro, vai mikroviļņu krāsns atbilst šiem kritērijiem!  ( 2 punkti )

Kas gamma starojumam un mikroviļņu starojumam vakuumā ir vienāds? 

Ultravioletā starojuma viļņa garums ir lielāks nekā zaļās gaismas viļņa garums.

FM radiouztvērējs raida 99,9∙10⁶ Hz lielā frekvencē. Kurā atbildē dotā frekvence izteikta, izmantojot daudzkārtni?

 Attēlā parādītas četras toņdakšas, kas svārstās dažādās frekvencēs. Kuras toņdakšas radītā skaņas viļņa garums gaisā ir vislielākais?

Engures novadā mežā meklēja pazudušu divgadīgu bērnu. Meklēšanā iesaistīja daudz brīvprātīgo, kā arī policiju un armijas gaisa spēkus. Pēc vairāku stundu meklēšanas bērnu atrada, izmantojot helikopterā uzstādīto termokameru. Kāda veida elektromagnētisko starojumu uztver termokamera? 

PLD. RADIOVIĻŅU EKRANĒŠANA. 

Uzdevums.

• Formulē pētāmo problēmu un izvirza hipotēzi par radioviļņu ekranēšanu, izmantojot situācijas aprakstu.
• Novēro un secina, pamatojoties uz eksperimenta rezultātiem, ja radioviļņu uztvērējs atrodas dažādos uztveršanas apstākļos.

Situācijas apraksts.  Ne vienmēr iespējams netraucēti uztvert radioviļņus pat tādā gadījumā, ja radioviļņu avota jauda ir pietiekami liela. Piemēram, televīzijas pārraides kvalitāte var pasliktināties bēniņu telpās, ja ēkai ir skārda jumts. Nokļūstot dziļos un garos metāla konstrukciju tuneļos vai atrodoties zem tilta, radioaparāts neuztver. 

Pētāmā problēma.................................................................................................. ( 2 punkti )

Hipotēze ............................................................................................ ( 1 punkts )

Darba piederumi, vielas. Radioaparāts, metāla trauks (kastrolis) antenas (plastmasas, metāla), dažādu materiālu (audums, papīrs, koks, metāls, stikls, keramika, plastmasa) trauka pārsegi, metāla siets, plastmasas siets. Radioaparāta vietā var izmantot arī mobilo telefonu.

Darba gaita

1. eksperiments. 

1. Ieslēdz radioaparātu un noregulē uz kādu no radiostacijām FM diapazonā.                                                                      

2. Ievieto radioaparātu vaļējā traukā (1. att.).

3. Klausās, vai radioviļņi izplatās (vai notiek kādas izmaiņas radiopārraidē). Rezultātus ieraksta tabulā.

4. Trauku pārklāj ar dažādu materiālu pārsegu: auduma, papīra, koka, stikla, metāla vai plastmasas.

5. Klausās, vai radioviļņi izplatās cauri šķērslim (vai notiek kādas izmaiņas radiopārraidē). Rezultātus ieraksta tabulā.

6. Izslēdz radioaparātu.

7. Paskaidro! Kāpēc dažos gadījumos bija a) labi dzirdama radiopārraide; b) dzirdami vai nu traucējumi, vai arī radiosignāls nebija uztverams vispār.

Papildiespējas.

Var izmantot dubultu trauku (trauks traukā) (2. att.).Var pārbaudīt, vai radiosignālu var uztvert pagrabā. Var pārbaudīt, vai starpība, ja radiouztvērējs pieskaras pie trauka sieniņām vai nepieskaras. Radioaparātu var ievietot arī dažādu materiālu traukos (kartona kaste, plastmasas kaste u. c.). Kā radioviļņu uztveršanu ietekmē pilnīgi vai daļēji uz trauka uzlikts pārsegs. Var izpētīt, vai radioaparāta darbība ir atkarīga no tā antenas novietojuma (iekšā traukā vai ārpus tā).

Iegūto datu reģistrēšana un apstrāde (2 punkti )

            Dažādu materiālu caurlaidība

Rezultātu analīze, izvērtēšana un secinājumi

1. Kuros gadījumos bija vērojama radioviļņu ekranēšana?  ( 1 punkti )

2. Kāpēc lietus laikā pasliktinās radiopārraižu uztveršanas kvalitāte?  ( 1 punkts )

3. Kādos gadījumos radioviļņu ekranēšana ir nepieciešama? ( 2 punkti )

4. Pamato, vai izvirzītā hipotēze apstiprinājās.  ( 1 punktis)

H. Hercs 1888. gadā atklāja Maksvela teorētiski paredzētos viļņus. Kurus viļņus atklāja Hercs? 

Laiks, kurā svārsts veic vienu pilnu svārstību, ir fizikāls lielums. Kāds ir tā nosaukums? 

Magnētiskās vētras laikā pētītas izmaiņas Saules spektrā. Uz ekrāna bijusi redzama difrakcijas aina. Tā nofotografēta, taču fotogrāfija nejauši saplēsta. Saglabājies tikai difrakcijas ainas fragments (sk. attēlu). Zināms, ka attālums no režģa līdz ekrānam ir 27 cm.

Uzdevumu risinājumos ir jābūt pilnai risinājuma gaitai!

1. Kuras difrakcijas kārtas redzamas fotogrāfijas fragmentā? (1 punkts)

2. Aprēķini difrakcijas režģa konstanti! Pamato savu atbildi! (2 punkti)

3. Aprēķini difrakcijas režģim svītru skaitu vienā milimetrā!  (1 punkts)