Teorijas daļā tu iepazinies ar lugas uzbūvi.

Uzmanīgi izlasi fragmentu no Jāņa Ziemeļnieka stāsta "Sievietes uzticība"!

Iedomājies, ka šis fragments jāiestudē kādā no neatkarīgajiem teātriem!

Saglabājot galveno ideju, pārveido šo stāsta fragmentu par lugu! Tekstu radoši koriģē ( pievieno prologu, remarkas, radi dialogus utt.)! 

Viņš bija saņēmis anonīmu vēstuli.

Pirksti, kas turēja cietsirdīgu vārdu pilno papīra lapu, drebēja kā drudzī un beidzot savilkās dūrē. Acumirklī viņš saburzīja vēstuli un iesvieda kaktā. Bet ļaunie vārdi bija palikuši: tie dedzināja un sāpīgi plosīja sirdi.

Betija neuzticīga? Tas bija kas neiespējams, pat neiedomājams, - tad jau vairs nevienam cilvēkam nevarēja ticēt; tad vairs nebija patiesības pasaulē.

Un Kornēlija kunga acu priekšā iznira sievas tēls; slaids, mazliet pilnīgs, bālu seju un lielām, nopietnām acīm. Tās acis nespēja vilt - vēstule bija meli. Vajadzēja būt nejaukam cilvēkam, kas šos melus izgudrojis, un Kornēlija kungs domās pakavējās pie visiem saviem draugiem un ienaidniekiem.

- Nāks laiks, nāks padoms, - viņš domāja un, noliecies pār kantora papīriem, mēģināja strādāt. Bet tad atkal sajuta žultainas trīsas sirdī: Betija neuzticīga!

Tas taču nedrīkstēja un nevarēja būt.

Un piecēlies viņš aizgāja kaktā, pacēla vēstuli un izgludināja taisnu, pārlasīja vēlreiz.

«...un trešdienās, kad jūs aizbraucat, pie viņas nāk mīļākais...»

Zem rindām bija uzzīmēts nejaukais pieviltā vīra apzīmējums - auna galva lieliem ragiem. 

Kornēlijs sākumā gribēja vēstuli parādīt sievai, bet zīmējums sacēla viņā dusmas un ievainoja pašlepnumu. Nevarēja ļaut viņai smīnēt par tik muļķīgu joku, nevarēja sevi pazemot. Viņš jau tagad redzēja Betijas seju, kas savelkas tikko redzamā smaidā un vēlāk pieklājīgi sarkst, rijot smieklus, lai viņu neapvainotu.

Bet, vēl tālāk domājot, tam iešāvās prātā daudzkārt lasītās Kazanovas dēkas, kā viņš iekarojis sievietes, arī vistikumīgākās un no labām ģimenēm. Viņas atdevušās tam gan gavilēdamas, gan klusā noslēpumainībā, bet arvien sajūsmas pārpilnas, aizmirstot visu uz pasaules.

Betijai vajadzēja būt izņēmumam, jo visos septiņos laulības gados Kornēlija kungs nebija manījis neko aizdomīgu.

Bet tomēr - šodien bija trešdiena, kad pie viņas nākot mīļākais.

Kornēlija kungs paskatījās pulkstenī, domīgi piecēlās un pazvanīja. Piegāja logam un raudzījās uz jūru, kas rieta ugunīs mirdzēja visādās krāsās. Pēc stundas viņam bija jābrauc.

- Sagatavojiet manu čemodānu, - viņš teica kalponei. Rīgā viņam piederēja vairāki naktslokāli, kuru darbībai vajadzēja sekot.

Pēc brīža viņš iegāja pie sievas atvadīties.

 Darba apjoms 200-250 vārdi. 

Vērtēšanas kritēriji- uzdevumu izpilde atbilstoši nosacījumiem, radoša interpretācija, lugas struktūras ievērošana. Kopā- 10 punkti.